Pasaules ekonomikas izaugsme palēninās un var izraisīt sinhronizētu lejupslīdi.

Pagājušā gada oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozēja, ka pasaules ekonomika 2022. gadā pieaugs par 4,9%. Pēc gandrīz diviem pandēmijas gadiem tā bija apsveicama zīme, kas liecina par pakāpenisku atgriešanos pie normalitātes.Savā divreiz gadā sniegtajā ziņojumā SVF iezīmēja dažas optimistiskas piezīmes, norādot, ka, lai gan pandēmija turpinās, ekonomikas atveseļošanās notika, kaut arī nevienmērīgi dažādos reģionos.

Tikai sešus mēnešus vēlāk SVF pārskatīja savas prognozes: nē, šogad ekonomika pieaugs tikai līdz 3,6%.Samazinājums — par 1,3 punktiem mazāks nekā iepriekš prognozēts un viens no lielākajiem fonda apjomam kopš gadsimta sākuma — lielā mērā (nepārsteidzoši) bija saistīts ar karu Ukrainā.

"Kara ekonomiskās sekas izplatās tālu un plaši — piemēram, seismiski viļņi, kas izplūst no zemestrīces epicentra — galvenokārt preču tirgos, tirdzniecībā un finanšu saiknēs," raksta pētniecības direktors Pjērs Olivjē Gorinčas. priekšvārds Pasaules ekonomikas apskata aprīļa izdevumam.“Tā kā Krievija ir galvenais naftas, gāzes un metālu piegādātājs un kopā ar Ukrainu arī kviešu un kukurūzas piegādātājs, pašreizējais un paredzamais šo preču piedāvājuma samazinājums jau ir strauji paaugstinājis to cenas.Visvairāk skarta Eiropa, Kaukāzs un Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika, kā arī Subsahāras Āfrika.Pārtikas un degvielas cenu pieaugums kaitēs mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem visā pasaulē, tostarp Amerikā un Āzijā.

Tiesa, ģeopolitiskās un tirdzniecības spriedzes dēļ pasaules ekonomika jau pirms kara un pandēmijas sekoja lejupslīdes trajektorijai.2019. gadā, tikai dažus mēnešus pirms Covid-19 apvērsuma mūsu zināmajā dzīvē, SVF rīkotājdirektore Kristalīna Georgijeva brīdināja: “Pirms diviem gadiem pasaules ekonomikā bija sinhrons uzplaukums.Rēķinot pēc IKP, gandrīz 75% pasaules pieauga.Mūsdienās vēl lielākā daļa pasaules ekonomikas virzās sinhroni.Taču diemžēl šoreiz izaugsme palēninās.Precīzāk sakot, 2019. gadā mēs sagaidām lēnāku izaugsmi gandrīz 90% pasaules.

Ekonomiskā lejupslīde vienmēr dažus cilvēkus ir skārusi spēcīgāk nekā citus, taču pandēmija ir saasinājusi šo nevienlīdzību.Nevienlīdzība palielinās gan attīstītajās, gan jaunās ekonomikas valstīs un reģionos.

SVF pēdējo desmitgažu laikā ir pārbaudījis attīstīto valstu ekonomiskos rādītājus un atklājis, ka atšķirības starp valstīm ir palielinājušās kopš 80. gadu beigām.Šīs atšķirības IKP uz vienu iedzīvotāju ir pastāvīgas, laika gaitā pieaug un var būt pat lielākas nekā atšķirības starp valstīm.

Runājot par ekonomiku nabadzīgākos reģionos, tiem visiem ir līdzīgas iezīmes, kas nostāda tos ievērojami neizdevīgākā situācijā krīzes gadījumā.Tās mēdz būt laukos, mazāk izglītotas un specializējušās tradicionālajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, ražošanā un kalnrūpniecībā, turpretim attīstītās valstis parasti ir vairāk pilsētu, izglītotas un specializējušās augstas produktivitātes pieauguma pakalpojumu nozarēs, piemēram, informācijas tehnoloģijās, finansēs un komunikācijās.Pielāgošanās nelabvēlīgiem satricinājumiem notiek lēnāk, un tai ir ilgāka negatīva ietekme uz ekonomiskajiem rādītājiem, uzspiežot citas nevēlamas sekas, sākot no augsta bezdarba līmeņa un samazinātas personīgās labklājības sajūtas.Pandēmija un globālā pārtikas krīze, ko izraisīja karš Ukrainā, ir skaidrs pierādījums tam.